Ārsta palīgi savu tiesību paplašināšanā saskata būtiskus ieguvumus pacientiem, īpaši reģionos
Latvijas Ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrība ārsta palīgi savu tiesību paplašināšanā saskata būtiskus ieguvumus pacientiem, īpaši reģionos, sacīja biedrības priekšsēdētājs Juris Raudovs.
Veselības ministrija (VM) plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, tostarp iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs. Turklāt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) rosinājusi ārsta palīgiem piešķirt tiesības izrakstīt arī spēcīgas iedarbības medikamentus, kā arī paredzēt iespēju izrakstīt receptes e-veselības sistēmā.
Raudovs pozitīvi vērtē šīs abas ieceres, jo tās uzlabotu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, īpaši lauku reģionos. “Latvijā ir virkne lauku reģionu, kuros 30 un vairāk kilometru rādiusā nav ģimenes ārstu, bet attālināti strādā ārsta palīgs, kā rezultātā iedzīvotājiem ir vieglāk piekļūt tieši ārsta palīgam. Turklāt ne visi novadi ir nodrošināti ar transportu, – šiem cilvēkiem vienīgā iespēja ir lauku ģimenes ārsta palīgs,” sacīja biedrības priekšsēdētājs.
Pēc viņa paustā, iespēja ārsta palīgiem gan izrakstīt nosūtījumus, gan kompensējamos medikamentus uzlabotu veselības aprūpes pieejamību valstī.
Vienlaikus biedrības vadītājs uzsver, ka ārstu palīgi nekādā gadījumā nepretendē uz funkciju atņemšanu ārstiem. Tiesību paplašināšana ārsta palīgiem ļautu uzlabot atbalsta sniegšanu ārstiem, turklāt palīgs rīkotos sadarbībā ar ģimenes ārstu, nevis vienpersoniski pieņemot lēmumus, piebilda Raudovs.
Viņš ir neizpratnē, kāpēc VM ieceri ļaut ārsta palīgiem izrakstīt nosūtījumus neatbalsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kaut arī pārējās lielās profesionālās asociācijas VM ieceri piešķirt ārsta palīgiem šo funkciju vērtējušas pozitīvi. Galu galā galvenais ir pacients, un tieši pacients būs ieguvējs no ārsta palīgu tiesību paplašināšanas, skaidroja Raudovs.
Jau ziņots, ka lielākā daļa mediķu organizāciju, izņemot LĢĀA atbalsta ieceri noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs, liecina aģentūras LETA aptaujāto mediķu organizāciju vadītāju paustais.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ieceri vērtē pozitīvi, jo tādējādi tikšot atvieglots ārsta darbs un samazināsies gaidīšanas laiks pacientiem, turklāt šāds nosacījums varētu būt lietderīgs reģionos, kur ir liels ārstu trūkums.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka “Latvijas medicīna ir sprukās”, tāpēc šāds solis ir nepieciešams. Ārsta palīgs, pēc viņa domām, ir liels atspaids ārstam, turklāt ārsta palīgs jau daļēji ir ārsts, un šī iemesla dēļ arī Slimnīcu biedrība atbalsta VM ieceri.
Vienlaikus Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) informēja, ka šī bijusi asociācijas virzīta ideja, kas palīdzot komandai strādāt. Asociācija gan rosinājusi vēl vairāk paplašināt ārsta palīgu tiesības, rosinot piešķirt tiesības izrakstīt arī spēcīgas iedarbības medikamentus, kā arī paredzēt iespēju izrakstīt zāles e-veselības sistēmā.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece norādīja, ka ārsta palīgi varētu izrakstīt nosūtījumus reģionos, kur ģimenes ārsts strādā vairākās apdzīvotās vietās sadarbībā ar ārstu palīgiem, bet pirms nosūtījuma sagatavošanas ārstu palīgam un ģimenes ārstam būtu jāvienojas par pacienta izmeklēšanas plānu.
Savukārt LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide (LRA) norādīja, ka VM iecere paredz atļaut feldšeriem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, izrakstīt kompensējamās zāles un nosūtījumus patstāvīgi, un asociācijas vadītāja uzskata, ka tādējādi ministrija gatavo daļai Latvijas iedzīvotāju nevis ārsta veselības aprūpi, bet zemāka līmeņa – feldšera aprūpi.
Veide atgādināja, ka ģimenes ārstam, lai varētu patstāvīgi praktizēt, nepieciešamas mācības deviņu gadu garumā, bet feldšeriem – četri gadi.
Veide informēja, ka LĢĀA valde šī gada martā sniedza VM viedokli, ka varētu atļaut ģimenes ārsta praksē strādājošajām ārstu palīgiem izrakstīt receptes gadījumos, kad ģimenes ārsts savam palīgam to ir deleģējis. Patstāvīgi praktizējošu feldšeru aprūpe, kad pacientam ir nepieciešama diagnostika un ārstēšana sarežģītos gadījumos, bez ģimenes ārsta iesaistes nav atbalstāma, uzsver asociācijas vadītāja.
Jau ziņots, ka ministrija plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs, – liecina ministrijas sabiedriskajai apspriedei nodotais noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Šiem noteikumiem no 1.septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam.
*Raksts pārpublicēts no https://nra.lv/veseliba/252281-arsta-paligi-savu-tiesibu-paplasinasana-saskata-butiskus-ieguvumus-pacientiem-ipasi-regionos.htm