Relīze

Ārsta palīga profesija – neaizstājams veselības aprūpes posms Latvijā

 

Ārsta palīga profesija ir būtiska Latvijas veselības aprūpes sistēmas stabilitātei un pieejamībai – šādu viedokli Latvijas Ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrība (turpmāk – biedrība) uzsvēra otrdien, 2.decembrī,  Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kurā tika diskutēts par veselības aprūpes cilvēkresursu nākotni. Biedrība norāda – ārsta palīgs nav lieka profesija, bet gan komplementārs speciālists, kas nodrošina aprūpes nepārtrauktību un pieejamību visā valstī.

 

Latvijā ir būtisks veselības aprūpes speciālistu trūkums – uz 10 000 iedzīvotāju ir tikai 73 ārstniecības personas, kamēr ES vidēji 121. Īpaši laukos ģimenes ārstu pieejamība ir ierobežota, un ārsta palīgi nodrošina primāro aprūpi 125 praksēs: Latgalē – 50, Vidzemē – 44, Kurzemē – 25, Zemgalē – 6. Feldšerpunkti un ģimenes ārstu prakses, kur strādā ārsta palīgi, ir vienīgais risinājums vietās, kur nokļūšana pie ārsta ir apgrūtināta satiksmes vai citu apstākļu dēļ.

 

Ārsta palīgi ir plašas kompetences ārstniecības persona, kura diagnosticē biežāk sastopamas slimības, izraksta medikamentus, sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veic profilaktiskos pasākumus un onkoloģisko skrīningu, konstatē personas nāvi, kā arī piedalās katastrofu medicīnā un militārajās operācijās. Šīs funkcijas ir kritiski svarīgas ārkārtas situācijās, kad medicīnas māsas būs noslogotas stacionāros. Biedrība uzsvēra, ka
pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ārsta palīgi ir būtiski, lai nodrošinātu medicīnisko palīdzību uz vietas, īpaši X stundā, kad mobilitāte un resursi būs ierobežoti.

 

Diskusijā par māsas un ārsta palīga profesijas sapludināšanu nākotnē, biedrība pauda uzskatu, ka pārmācīt ārsta palīgus par māsām nav lietderīgi – katrai profesijai ir savi uzdevumi. Ārsta palīgi nodrošina diagnostiku un ārstēšanu, kamēr māsas fokusējas uz aprūpi. Šo lomu sajaukšana var radīt sistēmas disbalansu.

 

Jāņem vērā, ka veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana īpaši lauku reģionos ir ļoti izaicinoša cilvēkresursu nepietiekamības dēļ. Feldšerpunkti ir vienīgais risinājums vietās, kur ģimenes ārsts nav pieejams. Šajās vietās ārsta palīgi nodrošina pirmo palīdzību, akūtu stāvokļu aprūpi un profilaksi, kas būtiski samazina hospitalizācijas risku. Pašvaldības, kas uztur feldšerpunktus, nodrošina iedzīvotājiem minimālo medicīnisko drošību, un šo punktu likvidēšana palielinātu nevienlīdzību un apdraudētu veselības aprūpes pieejamību. Īpaša loma šiem punktiem ir katastrofu medicīnas sistēmā un militāro operāciju laikā, kad centralizēta aprūpe nav iespējama.

Biedrība aicina Veselības ministriju un politikas veidotājus:

• Neatteikties no ārsta palīga profesijas, bet stiprināt tās lomu veselības aprūpes sistēmā.
• Saglabāt un attīstīt feldšerpunktus kā pieejamības garantu laukos.
• Nodrošināt profesionālās izglītības un sertifikācijas iespējas, lai ārsta palīgi varētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.

“Ārsta palīga profesija ir ar tradīcijām, kompetenci un skaidru pievienoto vērtību. Tā nodrošina ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī sabiedrības drošību un uzticību veselības aprūpes sistēmai,” uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Akmane.

LADĀPB

Valde

Uz sākumu